Tagad Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā ir pieņemts sāmu valodas likums, kurš nodrošina sāmu valodas plašu pielietošanu valsts un sadzīves lietu kārtošanā, valodas apmācību un sāmu skolu atvēršanu. Kā konsultatīvs orgāns Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā darbojas sāmu parlaments.
Kopš 1982. gada Kolas sāmiem pieņemta jauna rakstība - kirilica! Sāmu valodu māca Lovozero skolā kā mācību priekšmetu. Ir atdzīvojies sāmu valodas zinātniskais izpētes darbs, uzrakstīta valodas gramatika, izveidota sāmu daiļliteratūra un attīstās kino māksla.
SĀMI
Sāmi sevi sauc saam´ un saamm´lja (Kolas pussalā), sabme, sabmelaš. Citas tautas sāmus dēvēja par ”finni” (fenni) un vēlāk kopš 12. gs par lapiem (vārda sakne lop´ atrodama pirms tūkstoš gadiem rakstītajā Senās Krievzemes hronikā). Sāmu nosaukums Krievijā tika propagandēts jau 1920. gados, bet Skandināvijas valstīs ap deviņdesmito gadu sākumu, jo sāmi vārdu ”lapp” uzskata par nievājošu.
Sāmi apdzīvo plašus apgabalus (~400 000 km²). Skandināvijas pussalas ziemeļu daļā, triju valstu teritorijā, Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas ziemeļu rajonos, kā arī Kolas pussalā - Krievijā. Vēsturiski sāmi kaimiņtautu spiediena dēļ tika atstumti uz Eiropas pašiem ziemeļiem. Piemēram, Kolas sāmi vēl 1917. gadā apdzīvoja visu Kolas pussalu, 1926. gada sāmi bija sastopami tikai četrās pašvaldību teritorijās, bet 1989. gadā sāmi piespiedu kārtā bija nomitināti Lovozero (Lujavr) rajonā, kurš atrodas Murmanskas apgabala centrālajā daļa un aizņem 37% apgabala teritorijas.
Sāmiem ir sešas literārās valodas:
dienvidsāmu (Norvēģijā),
Lūle sāmu (Zviedrijā),
ziemeļsāmu (Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā),
Inari sāmi (Somijā),
Kolta sāmu (Somijā),
Kildinas sāmu (Krievijā).
Sāmu un viņu valodas apstākļu uzlabojumi ieviesti pateicoties sāmu organizāciju aktīvajai darbībai pēdējos divdesmit gados. Ziemeļu valstu sāmi 1993. gadā apvienojās Sāmu Padomē un piedalās Pasaules pamatnāciju padomē (World Council of Indigenous Peoples).
par sāmiem:
www.itv.se/boreale/smusic.htm - Īss ieskats sāmu tradicionālajā un mūsdienu mūzikā. Par joikām un citiem sāmu tradicionālās dziedāšanas veidiem, kā arī par tautas mūzikas ieplūšanu mūsdienu mūzikā, šajā rakstā. (en)
www.uit.no/ssweb/dok/Somby/Ande/95.htm - Joikas un zināšanu teorija. Joikas ir sāmu tradicionālais dziedāšanas veids, viens no senākajiem Eiropā. Agrāk joikēšana bija nozīmīga reliģisko rituālu sastāvdaļa. Iespējams, tieši tas bija iemesls to aizliegšanai kristietībā. Raksta autors: Ande Somby. (en)